\*179 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

āina|lipskõz *179 s heinatukk, rohutuust ▫ siena kušķis, zāles kušķis = āina|kušt, āina|tus
ä’b|vaļmõz *179 adj ebaküps ▫ negatavs
  • Vȯ’ddõrz ve’l u’m ä’bvaļmõz. Oder on veel ebaküps. ▫ Mieži vēl ir negatavi.
ǟrmiņ|puțkõz *179 s ädalalill ▫ purva atālene (Parnassia palustris)
brāndiļ|puțkõz *179 s naistepuna ▫ asinszāle (Hypericum) = vie’r|āina, tē|āina
  • Brāndiļpuțkõ pa’ņ brāndiļ si’zzõl, si’z brāndiļ ei punīzõks. Naistepuna pandi viina sisse, siis viin läks punaseks. ▫ Asinszāle tika likta degvīnā, tad degvīns kļuva sarkans. 86a24
bresmõz *179 s latikas ▫ plaudis (Abramis brama) E I
guŗkõz *179 s kurk -i ▫ gurķis (Cucumis sativus)
i’ļ|džēmḑa|puțkõz *179 s harilik võipätakas ▫ parastā kreimule (Pinguicula vulgaris) 86/6
irmõz 1 *179 adj hirmus ▫ briesmīgs
  • irmõz jelāmi hirmus elu ▫ briesmīga dzīve; irmõz irm hirmus hirm ▫ briesmīgas bailes; irmõz rištīng hirmus inimene ▫ briesmīgs cilvēks
kandmõz *179 s kanderaam ▫ nestuves Ap5.15
kannõz *179 s pajuurb ▫ pūpols 85.8v≈ kanni
kaņmõz *179 s kalts, räbal ▫ skranda
  • Kaņmõd at seļļizt, mis at ne kāltsad, võibõd vȱlda ka vanād kīedõd. Räbalad on sellised, mis on need kaltsud, võivad olla ka vanad köied. ▫ Skrandas ir tādas, kas ir tās lupatas, var būt arī vecas virves. 86.50
ke’g|puțkõz *179 s käokeel, ööviiul ▫ dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) = īe|vīviļ
kengmõd *179 s pl jalanõud, jalatsid ▫ apavi
  • kengmidi vȯstõ jalanõusid osta ▫ pirkt apavus
  • Ta vȯstīz eņtšõn ūd kengmõd. Ta ostis endale uued jalanõud. ▫ Viņš nopirka sev jaunus apavus. Ta vȯstīz eņtšõn ūži kengmidi. Ta ostis endale uusi jalanõusid ▫ Viņš pirka sev jaunus apavus.
ki’bḑi|rutkõz *179 s mädarõigas ▫ mārrutks (Cochlearia armoracia) EIIIg
kȭnka|puțkõz *179 s madar ▫ madara (Galium)
  • vālda kȭnkapuțkõz valge madar ▫ baltā madara (Galium album Mill.); vī’ri kȭnkapuțkõz hobumadar ▫ īstā madara (Galium verum)
kramā|puțkõz *179 s kibetulikas ▫ kodīgā gundega (Ranunculus acris) = kašk|āina
  • Kramāpuțkõd – sīemgõpǟd attõ vizād ja va’imõd nemē kramād. Kibetulikad – seemneotsad on kõvad ja teravad nagu tulekivid. ▫ Kodīgās gundegas – sēklotnes ir cietas un asas kā krams. 85.4 85.7
ku’z|puțkõz *179 s harilik põisrohi ▫ parastā plaukšķene (Silene vulgaris)
lemmõz *179 s soe, soojus ▫ siltums > lem 1
lind|puțkõz *179 s ussilakk ▫ četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia)
lipkõz *179 s

(a) lipakas ▫ lupatiņa, auduma gabaliņš

(b) tuust ▫ kušķis = lipskõz
lipskõz *179 s tuust ▫ kušķis
  • āina|lipskõz heinatuust ▫ siena kušķis
lu’m|pullõz *179 s uibuleht ▫ ziemciete (Pyrola)
luškõz *179 s rukkiluste, karukaer ▫ rudzu lāčauza (Bromus secalinus) = lǭ’tšõz
mai|puțkõz *179 s maikelluke ▫ maijpuķīte, kreimene (Convallaria majalis)
mätskõz 1 *179 s käkerdis, pundar ▫ piņķeris
  • Mätskõd at mingizt seļļizt, kīen ä’b ūo õigizt nägū, seļļi ä’bvīți ažā; se võiks vȱlda pigā jegā ažā, mis ä’b ūo kȭrdal. Käkerdised on midagi sellist, millel ei ole õiget nägu, selline vormitu asi; see võiks olla peaaegu iga asi, mis ei ole korras. ▫ Piņķeri ir kādi tādi, kam nav īsta izskata, tāda bezveidīga lieta; tā varētu būt gandrīz ikviena lieta, kas nav kārtībā. 86.8
mätskõz 2 *179 adj käkras, rikkis, sassis ▫ sabojājies, sapiņķējies 86.8
  • mätskõz lānga sassis niit ▫ sapiņķējies diegs; mätskõz vȯzā riknenud liha ▫ sabojājusies gaļa
mie’d|puțkõz *179 s harilik imikas, mesilill ▫ ārstniecības vēršmēle (Anchusa officinalis)
mi’grikiz|tingmõz *179 s mutimullahunnik ▫ kurmja rakums = mi’ggõrtõks
mõltsõz *179 s

(a) hanemalts ▫ baltā balanda (Chenopodium album)

(b) malts ▫ balanda (Chenopodium) 85/6
mõtkõz *179 s

(a) mõte ▫ doma
  • salā mõtkõd salamõtted, tagamõtted ▫ slepenas domas IK5
  • Mi’nnõn tu’ļ mīelõ (~ pǟ’zõ) jõvā mõtkõz. Mul tuli meelde (~ pähe) hea mõte. ▫ Man ienāca prātā (~ galvā) laba doma. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. Ei tule olema ühtki liivlast, kes ei mõtleks üht mõtet: ärgu tulgu enam sõda. ▫ Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. Rištīng u’m mõtkõd jūsõ. Inimene on mõtetes. ▫ Cilvēks ir [iegrimis] domās. Jegāī’dõn at eņtš mõtkõd pǟsõ. Igaühel on oma mõtted peas. ▫ Ikvienam ir savas domas galvā. Ta tu’ļ seļlizt mõtkõd pǟlõ. Ta tuli selliste mõtete peale ▫ Viņš nāca uz tādām domām. Ta u’m eņtš mõtkõd sizāl. Ta on oma mõtete sees. ▫ Viņš ir savās domās [iegrimis]. J16; KK78
(b) mõte, tähendus ▫ doma, nozīme
  • seļļis mõtkõs selles mõttes ▫ šādā nozīmē
  • Mis mõtkõz sīen u’m? Mis mõte sel on? ▫ Kāda tam nozīme?
(c) sisu ▫ saturs
  • Rǭntist āt kūž vaimliz mõtkõks. Raamatutest on kuus vaimuliku sisuga. ▫ No grāmatām sešas ir ar garīgu saturu. K83
mustā|rutkõz *179 s must rõigas ▫ melnais rutks (Raphanus sativus var. niger) EIIIg
muškõz *179 s mustikas ▫ mellene (Vaccinium myrtillus)
nimmõz *179 s

(a) nimme, niue ▫ gūža (anat.)
  • Nimmõz ī’dtõb raigā kejāks. Nimme ühendab tuhara ülakehaga. ▫ Gūža savieno cisku ar rumpi. E3 a
(b) vöökoht ▫ jostasvieta
nõ’ggõl|dzesmõz *179 s harilik soolikarohi ▫ parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) 86/7
ņäugõz *179 adj närb ▫ ņerga
ougļõz *179 s puuvili ▫ auglis > pū|vīļa
  • Ougļõd attõ umārd või mǭŗad, mis attõ sīedõb. Puuviljad on õunad või marjad, mis on söödavad. ▫ Augļi ir āboli vai ogas, kas ir ēdamas. KK78b21
peijõd *179 s pl peied ▫ bēru mielasts
pi’ņ|ripskõz *179 s

(a) koerputk ▫ suņpētersīlis (Aethusa cynapium) = pi’ņ|lil

(b) mets-harakputk ▫ meža suņburkšķis (Anthriscus sylvestris)
  • pi’ņripskõd, seļļizt lī’edõd nemē borkanõn mets-harakputked, sellised lehed nagu porgandil ▫ meža suņburkšķi, tādas lapas kā burkānam; pi’ņripskõd – pigā nemē kīmgõd, pitkād va’imizt sīemgõd mets-harakputked – peaaegu nagu köömned, pikad teravad seemned ▫ meža suņburkšķi – gandrīz kā ķimenes, garas asas sēklas 79/3; 85/5
piški|guŗkõz *179 s kurk ▫ gurķis (Cucumis sativus)
pițkīz|puțkõz *179 s põld-harakalatv ▫ parastā pērkonene (Erysimum cheiranthoides)
pū’oj|mõtkõz *179 s põhimõte ▫ princips
pušmõz *179 s teoorjus, mõisategu ▫ klaušas EIVb = pušmõ|tīe
puțkõz *179 s lill ▫ puķe = pusk
  • nīt puțkõd niidulilled ▫ pļavas puķes; puțkidi kazātõ lilli kasvatada ▫ audzēt puķes
räugõz *179 s vesihein ▫ virza (Stellaria media)
ri’ggõ|puțkõz *179 s rukkilill ▫ zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus)
ripskõz *179 s ripse ▫ skropsta 79/3 = rips
rutkõz *179 s rõigas ▫ rutks (Raphanus)
sēmḑa|puțkõz *179 s võilill ▫ cūkpiene (Taraxacum officinale)
  • Sēmḑapuțkõz – taim raiklimizt lī’edõdõks ja vī’rizt ēdrõmõdõks. Võilill – taim sakiliste lehtede ja kollaste õitega. ▫ Cūkpiene – augs ar robainām lapām un dzelteniem ziediem.
siksnõz *179 s rihm ▫ siksna
si’ņņi|puțkõz *179 s sinilill ▫ zilā vizbulīte (Hepatica nobilis)
sitkõz *179 adj sitke ▫ sīksts
spitskõz *179 s tuletikk ▫ sērkociņš 79/12
spritsmõz *179 s pritse ▫ šalts
sūormõks|puțkõz *179 s hõbemaran ▫ sudraba retējs (Potentilla argentea)
tingmõd *179 s pl songermaa ▫ rakumi
tǭla|puțkõz *179 s uibuleht ▫ ziemciete (Pyrola)
tõldõz *179 s teetähis ▫ robežzīme
tȭra|puțkõz *179 s tõrvalill ▫ sveķene (Lychnis viscaria)
tõurõz *179 adj kallis ▫ dārgs
tsukkõr|bīețõz *179 s suhkrupeet ▫ cukurbiete (Beta vulgaris var. saccharifera)
tu’l|puțkõz *179 s

(a) ahtalehine põdrakanep ▫ šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium)

(b) mungalill, kress ▫ krese (Tropaeolum)
ūška|puțkõz *179 s

(a) pajulill ▫ kazroze (Epilobium)

(b) sõrmkäpp ▫ dzegužpirkstīte (Dactylorhiza)
vaļmõz *179 adj valmis ▫ gatavs
  • vaļmõz umārz küps õun ▫ nobriedis ābols; vaļmõz vȱlda valmis olla ~ surnud olla ▫ būt gatavam ~ būt beigtam JL27
  • Purdõd vȯ’ļtõ vaļmõd. Purre oli valmis. ▫ Laipa bija gatava. J14
verkmõd *179 s pl triiv, paadi liitekohtade tihtimiseks kasutatud köiekeermed ▫ drīvēšanas pakulas (mar.)
virrõz *179 s sookail ▫ purva vaivariņš (Ledum palustre)
žnougõd *179 s pl lõpused ▫ žaunas

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra